Atpazīsti un neuzķeries! Četri populāri mīti par depozīta sistēmu
Depozīta sistēma Latvijā darbojas jau vairāk nekā gadu, un tā laikā depozīta iepakojumu nodošana ir kļuvusi par stabilu paradumu sabiedrības ikdienā – kā liecina SIA Depozīta Iepakojuma Operators (DIO) veiktā aptauja, depozīta sistēmu izmanto 93% Latvijas mājsaimniecību, savukārt regulāri depozīta iepakojumus nodod 71% iedzīvotāju. Tomēr par dažiem sistēmas darbības aspektiem sabiedrībā aizvien klejo dažādi mīti un pieņēmumi, tādēļ DIO ir apkopojis populārākos no tiem, lai ikviens no mums ne vien zinātu, kā pareizi nodot depozīta iepakojumus, bet arī būtu informēts par citiem svarīgiem sistēmas lietošanas jautājumiem.
1. mīts: Latvijas depozīta sistēmā nododamo iepakojumu klāsts uz citu valstu fona ir nepilnīgs
Sabiedrības vidū nereti izskan apgalvojumi, ka Latvijas depozīta sistēmā var nodot mazāku iepakojumu klāstu nekā citās valstīs, taču realitātē mūsu depozīta sistēmā, salīdzinot ar citām valstīm, iespējams nodot tikpat plašu vai pat plašāku iepakojumu klāstu. Tā, piemēram, Zviedrijas, Norvēģijas un Slovākijas depozīta sistēmās nevar atgriezt Latvijā tik plaši izmantotos stikla un AU jeb atkārtoti uzpildāmos iepakojumus, savukārt Nīderlandē skārdenes būs iespējams atgriezt tikai no šī gada 1. aprīļa. Arī Īrijā un Austrijā, kur sistēmas tikai sāks strādāt no 2024. un 2025. gada, nebūs iespējams atgriezt stikla iepakojumus. Tāpat jāpiebilst, ka šī brīža tvērums veido gandrīz 500 miljonus vienību gadā, iekļaujot lielāko daļu no kopējā dzērienu iepakojuma skaita, kas nonāk tirgū.
Savukārt tādi iepakojumi kā, piemēram, piena un jogurta pudeles, vīna pudeles, tetrapakas un burkas depozīta sistēmā nav iekļauti, jo tie visbiežāk tiek patērēti mājās. Papildus tam piena produktu īpašības būtiski atšķiras no citiem dzērieniem, jo tie ātri bojājas un pastiprināti rūgst, tādēļ pastāv vairāki higiēnas riski, ja tie tiktu iekļauti depozīta sistēmā.
Depozīta sistēmas operators atgādina – nevienā valstī nav atcelta arī piemājas atkritumu konteineru sistēma, kas jāturpina pilnveidot, lai paaugstinātu šķirošanas rādītājus. Turklāt, lemjot par nododamo iepakojumu klāsta paplašināšanu, jādomā arī par tirgotājiem, kuru telpās izvietoti depozīta punkti un kuriem šis tukšās taras apjoms ir jāpieņem.
2. mīts: operators gūst peļņu no depozīta maksas par nenodotajiem depozīta iepakojumiem
Neviena depozīta sistēmā iesaistītā puse nevar izņemt peļņu no depozīta sistēmas, jo to aizliedz likums. Sistēma darbojas pēc bezpeļņas principa, un gadījumā, ja operators gūst peļņu, tā tiek ieguldīta sistēmas darbībā un attīstībā.
Tā, piemēram, 2023. gada janvārī sistēmā tika atgriezti 85% no tirgū laistā depozīta iepakojuma, taču tas nenozīmē, ka depozīta maksa par atlikušajiem 15% nonāk pie operatora. Jāņem vērā, ka daudzi tirgū laistie iepakojumi aizvien atrodas tirgotāju noliktavās un veikalu plauktos, vai arī mājās pie patērētājiem, kur tie gaida nodošanu depozīta punktā. “Situācijā, kad pircējs iegādāto depozīta iepakojumu ir iztukšojis un izmetis, piemēram, miskastē, depozīta maksa par šo iepakojumu nonāk operatora rīcībā un finansē sistēmas uzturēšanu un tālāku attīstību, piemēram, IT projektus, aprīkojumu un iekārtas, kas uzlabo darba efektivitāti DIO Šķirošanas centrā, kā arī jaunus projektus, kas veicina sabiedrības informētību par depozīta sistēmas darbību,” stāsta SIA Depozīta Iepakojuma Operators valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.
3. mīts: tirgotāji par dalību depozīta sistēmā neko nesaņem
Par veiksmīgu depozīta sistēmas darbību ir atbildīgi ne tikai no ražotāji un sistēmas operators – būtiska loma ir arī tirgotājiem, kuri par ieguldīto darbu turklāt saņem atlīdzību. Depozīta sistēmas operators maksā tirgotājiem apsaimniekošanas maksu par katru pieņemto un sašķiroto iepakojumu, un tā veido lielāko daļu no depozīta sistēmas darbības izmaksām. “2022. gada rudenī, sadarbojoties ar visām Latvijas tirgotājus pārstāvošajām asociācijām, vienojāmies par apsaimniekošanas maksas būtisku pārskatīšanu. Salīdzinot ar 2022. gadu, tā pieaugs līdz pat 34%, un tiek prognozēts, ka 2023. gadā tirgotājiem apsaimniekošanas maksās tiks samaksāti vairāk nekā 9,7 miljoni eiro,” skaidro Miks Stūrītis.
4. mīts: taromātos jābūt iespējai nodot arī alkoholisko šampanieti, jo tas iepildīts tādās pašās pudelēs kā bezalkoholiskais
Lai gan alkoholiskais un bezalkoholiskais šampanietis ir iepildīti līdzīgās pudelēs, to, vai šo iepakojumu var nodot depozīta sistēmā, nosaka pudelē iepildītais dzēriens. Bezalkoholiskais šampanietis un tādi dzērieni kā, piemēram, "Mežezers", pieder karbonizēto bezalkoholisko dzērienu kategorijai, tādēļ pēc likuma tos var nodot depozīta sistēmā. Savukārt parastais šampanietis, kas pieder dzirkstošo vīnu kategorijai, nav iekļauts depozīta sistēmas tvērumā. Gadījumā, ja māc šaubas par to, vai iepakojumu var nodot depozīta sistēmā, vienmēr pārbaudiet, vai uz etiķetes ir Latvijas depozīta zīme. Produkta piederību sistēmai tāpat var pārbaudīt, ievadot tā svītrkodu pārbaudes rīkā, kas atrodas mājaslapā www.depozitapunkts.lv.
Depozīta sistēma Latvijā darbojas jau vairāk nekā gadu, un tā laikā depozīta iepakojumu nodošana ir kļuvusi par stabilu paradumu sabiedrības ikdienā – kā liecina SIA Depozīta Iepakojuma Operators (DIO) veiktā aptauja, depozīta sistēmu izmanto 93% Latvijas mājsaimniecību, savukārt regulāri depozīta iepakojumus nodod 71% iedzīvotāju. Tomēr par dažiem sistēmas darbības aspektiem sabiedrībā aizvien klejo dažādi mīti un pieņēmumi, tādēļ DIO ir apkopojis populārākos no tiem, lai ikviens no mums ne vien zinātu, kā pareizi nodot depozīta iepakojumus, bet arī būtu informēts par citiem svarīgiem sistēmas lietošanas jautājumiem.
1. mīts: Latvijas depozīta sistēmā nododamo iepakojumu klāsts uz citu valstu fona ir nepilnīgs
Sabiedrības vidū nereti izskan apgalvojumi, ka Latvijas depozīta sistēmā var nodot mazāku iepakojumu klāstu nekā citās valstīs, taču realitātē mūsu depozīta sistēmā, salīdzinot ar citām valstīm, iespējams nodot tikpat plašu vai pat plašāku iepakojumu klāstu. Tā, piemēram, Zviedrijas, Norvēģijas un Slovākijas depozīta sistēmās nevar atgriezt Latvijā tik plaši izmantotos stikla un AU jeb atkārtoti uzpildāmos iepakojumus, savukārt Nīderlandē skārdenes būs iespējams atgriezt tikai no šī gada 1. aprīļa. Arī Īrijā un Austrijā, kur sistēmas tikai sāks strādāt no 2024. un 2025. gada, nebūs iespējams atgriezt stikla iepakojumus. Tāpat jāpiebilst, ka šī brīža tvērums veido gandrīz 500 miljonus vienību gadā, iekļaujot lielāko daļu no kopējā dzērienu iepakojuma skaita, kas nonāk tirgū.
Savukārt tādi iepakojumi kā, piemēram, piena un jogurta pudeles, vīna pudeles, tetrapakas un burkas depozīta sistēmā nav iekļauti, jo tie visbiežāk tiek patērēti mājās. Papildus tam piena produktu īpašības būtiski atšķiras no citiem dzērieniem, jo tie ātri bojājas un pastiprināti rūgst, tādēļ pastāv vairāki higiēnas riski, ja tie tiktu iekļauti depozīta sistēmā.
Depozīta sistēmas operators atgādina – nevienā valstī nav atcelta arī piemājas atkritumu konteineru sistēma, kas jāturpina pilnveidot, lai paaugstinātu šķirošanas rādītājus. Turklāt, lemjot par nododamo iepakojumu klāsta paplašināšanu, jādomā arī par tirgotājiem, kuru telpās izvietoti depozīta punkti un kuriem šis tukšās taras apjoms ir jāpieņem.
2. mīts: operators gūst peļņu no depozīta maksas par nenodotajiem depozīta iepakojumiem
Neviena depozīta sistēmā iesaistītā puse nevar izņemt peļņu no depozīta sistēmas, jo to aizliedz likums. Sistēma darbojas pēc bezpeļņas principa, un gadījumā, ja operators gūst peļņu, tā tiek ieguldīta sistēmas darbībā un attīstībā.
Tā, piemēram, 2023. gada janvārī sistēmā tika atgriezti 85% no tirgū laistā depozīta iepakojuma, taču tas nenozīmē, ka depozīta maksa par atlikušajiem 15% nonāk pie operatora. Jāņem vērā, ka daudzi tirgū laistie iepakojumi aizvien atrodas tirgotāju noliktavās un veikalu plauktos, vai arī mājās pie patērētājiem, kur tie gaida nodošanu depozīta punktā. “Situācijā, kad pircējs iegādāto depozīta iepakojumu ir iztukšojis un izmetis, piemēram, miskastē, depozīta maksa par šo iepakojumu nonāk operatora rīcībā un finansē sistēmas uzturēšanu un tālāku attīstību, piemēram, IT projektus, aprīkojumu un iekārtas, kas uzlabo darba efektivitāti DIO Šķirošanas centrā, kā arī jaunus projektus, kas veicina sabiedrības informētību par depozīta sistēmas darbību,” stāsta SIA Depozīta Iepakojuma Operators valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.
3. mīts: tirgotāji par dalību depozīta sistēmā neko nesaņem
Par veiksmīgu depozīta sistēmas darbību ir atbildīgi ne tikai no ražotāji un sistēmas operators – būtiska loma ir arī tirgotājiem, kuri par ieguldīto darbu turklāt saņem atlīdzību. Depozīta sistēmas operators maksā tirgotājiem apsaimniekošanas maksu par katru pieņemto un sašķiroto iepakojumu, un tā veido lielāko daļu no depozīta sistēmas darbības izmaksām. “2022. gada rudenī, sadarbojoties ar visām Latvijas tirgotājus pārstāvošajām asociācijām, vienojāmies par apsaimniekošanas maksas būtisku pārskatīšanu. Salīdzinot ar 2022. gadu, tā pieaugs līdz pat 34%, un tiek prognozēts, ka 2023. gadā tirgotājiem apsaimniekošanas maksās tiks samaksāti vairāk nekā 9,7 miljoni eiro,” skaidro Miks Stūrītis.
4. mīts: taromātos jābūt iespējai nodot arī alkoholisko šampanieti, jo tas iepildīts tādās pašās pudelēs kā bezalkoholiskais
Lai gan alkoholiskais un bezalkoholiskais šampanietis ir iepildīti līdzīgās pudelēs, to, vai šo iepakojumu var nodot depozīta sistēmā, nosaka pudelē iepildītais dzēriens. Bezalkoholiskais šampanietis un tādi dzērieni kā, piemēram, "Mežezers", pieder karbonizēto bezalkoholisko dzērienu kategorijai, tādēļ pēc likuma tos var nodot depozīta sistēmā. Savukārt parastais šampanietis, kas pieder dzirkstošo vīnu kategorijai, nav iekļauts depozīta sistēmas tvērumā. Gadījumā, ja māc šaubas par to, vai iepakojumu var nodot depozīta sistēmā, vienmēr pārbaudiet, vai uz etiķetes ir Latvijas depozīta zīme. Produkta piederību sistēmai tāpat var pārbaudīt, ievadot tā svītrkodu pārbaudes rīkā, kas atrodas mājaslapā www.depozitapunkts.lv.
