Aktualitātes

Eiropas valstu pārstāvji iepazīstas ar Latvijas depozīta sistēmas atkārtoti uzpildāmo pudeļu aprites modeli

 

Šonedēļ Rīgā notiek starptautiskā konference “Iepakojumu atkārtota izmantošana un pārstrāde depozīta sistēmas ietvaros”, ko organizē platforma “Reloop” sadarbībā ar Valsts vides dienestu (VVD) un SIA Depozīta Iepakojuma Operators (DIO). Viesi no Eiropas valstīm tiek iepazīstināti ar Latvijas depozīta sistēmas rezultātiem un novērojumiem par sistēmas pozitīvo ietekmi uz vides tīrību. Vienlaikus, smeļoties labās prakses piemērus, viesu delegācija apciemo alus darītavas “Cēsu alus” un “Tērvete”, lai apskatītu, kā norit atkārtoti uzpildāmo stikla pudeļu uzpildes process – kopš 2022. gada februāra dzērienu ražotājiem atgriezti jau 95 miljoni stikla pudeļu.

Konferencē klātienē un attālināti piedalās pārstāvji no vairāk nekā 23 pasaules valstīm. Dalībnieku vidū ir gan ražotāji, mazumtirgotāji, Eiropas Komisijas un dažādu valstu valdības pārstāvji, kas atbild par depozīta sistēmas ieviešanu, gan arī nevalstisko organizāciju pārstāvji.

“Tuvākajos gados depozīta sistēma tiks ieviesta daudzās pasaules valstīs, tādēļ Latvija kā valsts, kurā depozīta sistēma darbojas tikai otro gadu, ir interesanta ar sistēmas ieviešanas pieredzi, sākuma posma rezultātiem un jo īpaši ar atkārtoti uzpildāmu (AU) pudeļu aprites procesu. Šādas pudeles ir arī citās valstīs, tomēr esam unikāli ar AU universālo jeb standarta pudeli – šīs pudeles formu šobrīd lieto 28 dažādi dzērienu ražotāji,” stāsta SIA Depozīta Iepakojuma Operators valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Latvijā ir viena no retajām depozīta sistēmām pasaulē, kas nodrošina universālo stikla pudeļu centralizētu savākšanu un nodošanu plašam ražotāju lokam atkārtotai uzpildei. Atkārtoti uzpildāmais iepakojums sastāda aptuveni 16% no visiem depozīta iepakojumiem, turklāt vienu pudeli iespējams atkārtoti izmantot līdz pat 15 reizēm. Kopš 2022. gada 1. februāra ražotājiem atkārtotai uzpildei nodoti jau 95 miljoni pudeļu, tādējādi palīdzot ietaupīt milzīgu enerģijas daudzumu, kas pretējā gadījumā tiktu izlietots jaunu stikla pudeļu izgatavošanai.

“Ir gandarījums par veiksmīgu depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, kas ir nozīmīgs solis ilgtspējīgas nākotnes virzienā. Šī konference ir apliecinājums tam, ka kopīgi paveiktais ir pamanīts un novērtēts starptautiski. Vairāk nekā 260 nozares eksperti un vides entuziasti no tādām valstīm kā Beļģija, Portugāle, Rumānija, Polija, Serbija, Francija u.c. klātienē un attālināti uzklausīs Latvijas pieredzi un piedalīsies vērtīgās diskusijās. Depozīta sistēmas ieviešana Latvijā parāda – ilgtspējīgu attīstību var sasniegt tikai tad, ja sabiedrība, uzņēmēji un valsts pārvalde rīkojas kopīgi, izrāda atbalstu un iesaisti kopīgā ceļā uz tīrāku vidi mums apkārt,” pauž VVD ģenerāldirektora vietniece Laura Anteina.

Vides monitoringu rezultāti apstiprina depozīta sistēmas pamatmērķa izpildi

Viens no depozīta sistēmas galvenajiem mērķiem ir samazināt atkritumu nonākšanu Baltijas jūras krastā, upēs, mežos, parkos un citās cilvēku apmeklētās vietās dabā. Kā liecina jaunākie vides organizāciju un aktīvistu veiktie mērījumi, dzērienu iepakojumu daudzums piekrastē un upēs ir būtiski samazinājies. Piemēram, šī gada “Mana jūra” ekspedīcijā secināts, ka trīs depozīta sistēmā iekļautās frakcijas – PET, stikla un skārda iepakojums – ir samazinājušas kopējo piekrastes piesārņojumu par 40% līdz 50%. Savukārt kampaņas “Save Our Sea” ietvaros, kuras laikā aktīvisti devās talkā pa Gauju ar SUP dēļiem, neviens ar depozīta zīmi marķēts iepakojums ūdenstilpnē netika atrasts. 

Vēl nesen “Atkritumu zīmolu auditu” Daugavgrīvas pludmalē veica biedrība “Zero Waste Latvija”. Audita laikā tika secināts, ka depozīta sistēma savu mērķi sasniedz un, ja iepriekšējos piecus gadus negatīvā topa augšgalā bija dzērienu ražotāji, tad šogad dzērienu pudeles pludmalē un kāpās praktiski nebija atrodamas.

“Vislielākais ieguvējs no depozīta sistēmas ir Latvijas pļavas, ūdeņi un meži. Gan “Zero Waste Latvija”, gan “Mana jūra” veiktajos monitoringos var novērot, ka kopš sistēmas ieviešanas dzērienu iepakojums ar depozīta zīmi nenonāk dabā un sniedz rezultātus vides tīrībā. No aprites ekonomikas skatpunka apsveicami ir Latvijas atkārtotās uzpildes rezultāti. Ļoti ceram, ka jau drīz depozīta klāsts paplašināsies, tādējādi veicinot gan materiālu apritīgumu, gan piesārņojuma mazināšanos," komentē “Zero Waste Latvija” valdes locekle Maija Krastiņa

Starptautisko konferenci organizē platforma “Reloop”, kas sadarbojas ar valdībām, nozares pārstāvjiem un nevalstiskajām organizācijām, lai veicinātu pāreju uz globālu aprites ekonomiku. Viens no platformas darbības virzieniem ir depozīta sistēmu izpēte un ietekmes analīze.

 

Šonedēļ Rīgā notiek starptautiskā konference “Iepakojumu atkārtota izmantošana un pārstrāde depozīta sistēmas ietvaros”, ko organizē platforma “Reloop” sadarbībā ar Valsts vides dienestu (VVD) un SIA Depozīta Iepakojuma Operators (DIO). Viesi no Eiropas valstīm tiek iepazīstināti ar Latvijas depozīta sistēmas rezultātiem un novērojumiem par sistēmas pozitīvo ietekmi uz vides tīrību. Vienlaikus, smeļoties labās prakses piemērus, viesu delegācija apciemo alus darītavas “Cēsu alus” un “Tērvete”, lai apskatītu, kā norit atkārtoti uzpildāmo stikla pudeļu uzpildes process – kopš 2022. gada februāra dzērienu ražotājiem atgriezti jau 95 miljoni stikla pudeļu.

Konferencē klātienē un attālināti piedalās pārstāvji no vairāk nekā 23 pasaules valstīm. Dalībnieku vidū ir gan ražotāji, mazumtirgotāji, Eiropas Komisijas un dažādu valstu valdības pārstāvji, kas atbild par depozīta sistēmas ieviešanu, gan arī nevalstisko organizāciju pārstāvji.

“Tuvākajos gados depozīta sistēma tiks ieviesta daudzās pasaules valstīs, tādēļ Latvija kā valsts, kurā depozīta sistēma darbojas tikai otro gadu, ir interesanta ar sistēmas ieviešanas pieredzi, sākuma posma rezultātiem un jo īpaši ar atkārtoti uzpildāmu (AU) pudeļu aprites procesu. Šādas pudeles ir arī citās valstīs, tomēr esam unikāli ar AU universālo jeb standarta pudeli – šīs pudeles formu šobrīd lieto 28 dažādi dzērienu ražotāji,” stāsta SIA Depozīta Iepakojuma Operators valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Latvijā ir viena no retajām depozīta sistēmām pasaulē, kas nodrošina universālo stikla pudeļu centralizētu savākšanu un nodošanu plašam ražotāju lokam atkārtotai uzpildei. Atkārtoti uzpildāmais iepakojums sastāda aptuveni 16% no visiem depozīta iepakojumiem, turklāt vienu pudeli iespējams atkārtoti izmantot līdz pat 15 reizēm. Kopš 2022. gada 1. februāra ražotājiem atkārtotai uzpildei nodoti jau 95 miljoni pudeļu, tādējādi palīdzot ietaupīt milzīgu enerģijas daudzumu, kas pretējā gadījumā tiktu izlietots jaunu stikla pudeļu izgatavošanai.

“Ir gandarījums par veiksmīgu depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, kas ir nozīmīgs solis ilgtspējīgas nākotnes virzienā. Šī konference ir apliecinājums tam, ka kopīgi paveiktais ir pamanīts un novērtēts starptautiski. Vairāk nekā 260 nozares eksperti un vides entuziasti no tādām valstīm kā Beļģija, Portugāle, Rumānija, Polija, Serbija, Francija u.c. klātienē un attālināti uzklausīs Latvijas pieredzi un piedalīsies vērtīgās diskusijās. Depozīta sistēmas ieviešana Latvijā parāda – ilgtspējīgu attīstību var sasniegt tikai tad, ja sabiedrība, uzņēmēji un valsts pārvalde rīkojas kopīgi, izrāda atbalstu un iesaisti kopīgā ceļā uz tīrāku vidi mums apkārt,” pauž VVD ģenerāldirektora vietniece Laura Anteina.

Vides monitoringu rezultāti apstiprina depozīta sistēmas pamatmērķa izpildi

Viens no depozīta sistēmas galvenajiem mērķiem ir samazināt atkritumu nonākšanu Baltijas jūras krastā, upēs, mežos, parkos un citās cilvēku apmeklētās vietās dabā. Kā liecina jaunākie vides organizāciju un aktīvistu veiktie mērījumi, dzērienu iepakojumu daudzums piekrastē un upēs ir būtiski samazinājies. Piemēram, šī gada “Mana jūra” ekspedīcijā secināts, ka trīs depozīta sistēmā iekļautās frakcijas – PET, stikla un skārda iepakojums – ir samazinājušas kopējo piekrastes piesārņojumu par 40% līdz 50%. Savukārt kampaņas “Save Our Sea” ietvaros, kuras laikā aktīvisti devās talkā pa Gauju ar SUP dēļiem, neviens ar depozīta zīmi marķēts iepakojums ūdenstilpnē netika atrasts. 

Vēl nesen “Atkritumu zīmolu auditu” Daugavgrīvas pludmalē veica biedrība “Zero Waste Latvija”. Audita laikā tika secināts, ka depozīta sistēma savu mērķi sasniedz un, ja iepriekšējos piecus gadus negatīvā topa augšgalā bija dzērienu ražotāji, tad šogad dzērienu pudeles pludmalē un kāpās praktiski nebija atrodamas.

“Vislielākais ieguvējs no depozīta sistēmas ir Latvijas pļavas, ūdeņi un meži. Gan “Zero Waste Latvija”, gan “Mana jūra” veiktajos monitoringos var novērot, ka kopš sistēmas ieviešanas dzērienu iepakojums ar depozīta zīmi nenonāk dabā un sniedz rezultātus vides tīrībā. No aprites ekonomikas skatpunka apsveicami ir Latvijas atkārtotās uzpildes rezultāti. Ļoti ceram, ka jau drīz depozīta klāsts paplašināsies, tādējādi veicinot gan materiālu apritīgumu, gan piesārņojuma mazināšanos," komentē “Zero Waste Latvija” valdes locekle Maija Krastiņa

Starptautisko konferenci organizē platforma “Reloop”, kas sadarbojas ar valdībām, nozares pārstāvjiem un nevalstiskajām organizācijām, lai veicinātu pāreju uz globālu aprites ekonomiku. Viens no platformas darbības virzieniem ir depozīta sistēmu izpēte un ietekmes analīze.